IZDEVNIECĪBA PROMETEJS

Šī ir ceturtā grāmata Frenka Herberta lieliskajā “Kāpas” sērijā – vienā no ietekmīgākajām sāgām zinātniskās fantastikas literatūras vēsturē.

Kopš pēdējās grāmatas notikumiem ir aizritējuši gadu tūkstoši. Iepriekš tuksnešainā planēta nu zaļo, dzīvības pilna. Pasaules glābēja, imperatora Paula Muad’Diba dēls Leto Atreīds turpina dzīvot, taču ir pilnībā pārvērties. Lai nodrošinātu cilvēces pastāvēšanu, viņš ir ziedojis pats sevi, saplūzdams ar smilšu tārpu un kļūdams teju vai nemirstīgs. Tagad Leto kā planētas dievišķais imperators valda pār Kāpu jau trīstūkstoš piecsimt gadu.

Taču Leto nav augstsirdīgs valdnieks. Viņš ir kļuvis par necilvēku ne vien fiziski, bet arī garīgi. Kad sākas sacelšanās pret viņa despotisko režīmu, to vada Atreīdu dzimtas pārstāve Siona. Taču viņa nezina, ka Leto noskatītais cilvēces Zelta ceļš liks Sionai sekot liktenim, ko viņa nekad nav vēlējusies – vai pat nojautusi…

“Amberas hronikas” tiek uzskatītas par mūsdienu fantāzijas literatūras klasiku. Šo sēriju izcilu padarīja Zelaznija prasme apvienot vērienīgu episku vēstījumu un personiskus, cilvēciskus stāstus, kā arī lietpratīgi savīt agrāk nepieredzētas maģijas sistēmas un sarežģītus, morāli neviennozīmīgus personāžus. Viņa darbiem bija liela ietekme uz vēlākajiem fantāzijas žanra autoriem, un tie paplašināja žanra darbības jomu.

Tas, kurš valda pār Amberu, valda pār vienīgo patieso pasauli. Tas, kurš gāž Amberu, izraisa nodotās Amberas dusmas.

Neredzams, neaptverami varens ienaidnieks ir sagrābis karalisko asiņu princi un tagad apdraud ideālo valstību, uzbrūkot tās varas pašai būtībai — slepenajām zināšanām par Ēnu.

Korvins sapulcina spēkus troņa aizstāvībai, un pretī viņam stājas sazvērnieki, kas kāro troni, baismīgi dēmoni, pārdabiskas parādības un draudīgs nezināmais, kas piepeši pārsniedz visu, ko viņš domājies zinām par Amberas patieso iedabu.

Otrajā grāmatā iekļauti trīs romāni - "Vienradža zīme", "Oberona roka" un "Haosa galms".

Rodžers Zelaznijs (Roger Zelazny, 1937–1995) bija amerikāņu rakstnieks, kurš pazīstams ar saviem fantastikas un fantāzijas darbiem. Zelaznijs bija viena no nozīmīgākajām šī žanra personībām 20. gadsimta 60. un 70. gados, viens no “jaunā viļņa” kustības, kas uzsvēra literāros eksperimentus, sarežģītāku pieeju tēmām un atteikšanos no tradicionālajām fantastikas klišejām. Viņa slavenākais darbs ir episkā fantastikas/fantāzijas sērija “Amberas hronikas”.

Savas karjeras laikā Zelaznijs ir saņēmis sešas Hugo un trīs Nebula balvas. Viņa romāni un stāsti bieži tika nominēti šiem augstākajiem fantastikas apbalvojumiem, atspoguļojot gan viņa popularitāti, gan kritikas atzinību. Zelaznija izmantotie mitoloģiskie un literārie motīvi ietekmēja vēlākos autorus, īpaši fantāzijas un fantastikas elementu apvienošanā. Tādi rakstnieki kā Nīls Geimans (Neil Gaiman) un Džordžs R. R. Mārtins (George R. R. Martin) uzsver viņa ietekmi savos darbos. Zelaznija darbi ir tulkoti vairāk nekā divdesmit valodās.

Neliela ekspedīcija nomaļā pasaules nostūrī meklē noslēpumainu artefaktu. Viņi šonerī “Dēmetra” kuģo uz ziemeļiem no Bergenas, meklēdami šauru kanālu, kas vedīs uz lielu, kartēs neiezīmētu ezeru un viņu ceļamērķi…

Tad kuģi piemeklē katastrofa.

Dakteri Saivasu Koudu nomoka biedējoši sapņi. Viņš kuģo uz tvaikoņa “Dēmetra”, kura komanda devusies pa pēdām neparastam, gandrīz brīnumainam atklājumam, kas meklējams kādā lagūnā Patagonijas sasalušajos klintājos. Bet, nonākot galapunktā, Saivass un kuģa komanda uzzina, ka nav pirmie, kas tik tālu nonākuši; priekšā ir vraks, un tā bojāejas iemesls var apdraudēt arī viņus…

Atguvies no murgiem, dakteris Saivass Kouds saprot, ka misija devusies bīstami aplamā virzienā. Lai kādam no viņiem būtu cerības izdzīvot, Saivasam nāksies uzņemties atbildību ne tikai par šo ekspedīciju, bet arī par komandas biedru dzīvībām.

Romānā “Savērpšanās” Reinoldss skar vienu no galvenajām tēmām mūsdienu fantastikā un postmodernajā daiļliteratūrā kopumā — valodas attiecības ar realitāti, ko tā tiecas ilustrēt, stāstījuma uzticamību, atmiņu mehāniku un identitātes nepastāvību. Romāna pamatsižets, lai cik tas būtu aizraujošs, ir tikai fasāde un acu apmāns, kas maskē patieso noslēpumu.

 ALASTERS REINOLDSS ir britu fantastikas rakstnieks un bijušais Eiropas Kosmosa aģentūras astrofiziķis. Viņš pazīstams ar plašām, episkām kosmosa sāgām, kurās savijas stingri zinātniski fakti un aizraujošs sižets. Reinoldsa darbi ir iemantojuši lasītāju atzinību visā pasaulē un nostiprinājuši viņa vietu starp mūsdienu fantastikas vadošajiem autoriem.

“Bailes ir cilvēka senākā un spēcīgākā emocija, un pašas senākās un spēcīgākās bailes ir bailes no nezināmā.” H. F. Lavkrafts

Latvijā vēl nebijis izdevums visiem šausmu un fantastikas mīļotājiem. Amerikāņu žanra klasiķa Hovarda Filipsa Lavkrafta septiņi stāsti atklāj baismu piesātinātu Visumu, kur zinātnieki, pētnieki, studenti un vienkārši pārgalvji gūst saprātu graujošas atklāsmes un pieredz šausmas, kurām nekad nevajadzēja tikt atsegtām. Šie stāsti liek iegrimt pasaulē, kurā nekas nav tāds, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā, un pat vārdiem ir spēks novest cilvēku līdz ārprātam.

Hovards Filipss Lavkrafts (Howard Phillips Lovecraft) bija divdesmitā gadsimta sākuma amerikāņu šausmu stāstu rakstnieks, kura gotiski piesātinātais rakstīšanas stils un neatkārtojami niansētā kosmoloģija iedvesmoja un turpina iedvesmot neskaitāmu sekotāju pulku. No rakstnieka Mišela Velbeka līdz režisoram Giljermo del Toro, no filmām “Svešie” līdz seriālam Stranger Things vai pat grupu Metallica un Black Sabbath dziesmām: Lavkrafta ietekmes tausteklis ir atstājis savas pēdas viņos visos.

“Divdesmitajā gadsimtā nav bijis neviena, kas pārspētu H. F. Lavkraftu klasisko šausmu stāstu žanrā.” Stīvens Kings

“Lavkrafta rakstībai un mitoloģijai piemīt kas gandrīz neizsakāmi neapšaubāms un neapstrīdams.” Nīls Geimens

Grāmatā katram stāstam ir īpaši šim nolūkam tapusi mākslinieka Anda Reinberga ilustrācija.

Slepena brālība ar buramvārdiem no zagtas maģijas grāmatas izsauc pūķi. Plānā paredzēts, ka pūķis palīdzēs tronī iesēdināt būrējiem paklausīgu karali, taču pat visizcilākie plāni mēdz noiet greizi...

Tomēr Ankhā-Morporkā ir Sardze. Sardziniekiem ir savi likumi: neskriet pārāk ātri, jo tad var noķert noziedznieku, neiejaukties kautiņos, jo var dabūt pa galvu, nepievērst sev uzmanību, jo kāds var pasaukt palīgā. Taču var nākties šos laika svētītos principus pārskatīt, jo Sardzei pievienojies brīvprātīgais – ideālistiskais spēka mitriķis Burkāns. Vai slikti apmaksātā un visur nicinātā Sardze tagad ir Ankhas-Morporkas vienīgā cerība?

“Šī ir viena no Pračeta labākajām grāmatām. Neprātīgi smieklīga un ārkārtīgi ieteicama.” – The Time

“Sardze! Sardze!” ir Terija Pračeta pirmais romāns ciklā par Pilsētas Sardzi, taču grāmatas par Diska pasauli var lasīt jebkādā secībā.

Angļu rakstnieks sers Terenss Deivids Džons Pračets (1948–2015) vislielāko slavu izpelnījies ar savām grāmatām par Diska pasauli – 41 komisku fantāzijas romānu sēriju, kas nāca klajā no 1983. līdz 2015. gadam. Deviņdesmitajos gados, kad Pračeta grāmatas tulkoja 43 valodās un tām visā pasaulē bija vairāk nekā 100 miljoni pircēju, viņš bija vispopulārākais Apvienotās Karalistes rakstnieks. 1998. gadā Anglijas karaliene viņu iecēla par Britu impērijas ordeņa kavalieri, savukārt 2009. gadā par nopelniem literatūrā iesvētīja bruņinieka kārtā. 2010. gadā viņš par savu mūža ieguldījumu saņēma nozīmīgāko balvu fantāzijas literatūras žanrā –  Pasaules Fantāzijas balvu (World Fantasy Award).
Viens no Pilsētas Sardzei veltītajiem romāniem – “Nakts Sardze” (Night Watch, 2002) – 2025. gada aprīlī iznācis apgāda Penguin klasikas sērijā.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

N. K. Džemisina ir pirmā autore fantastikas un fantāzijas žanra vēsturē, kas trīs reizes pēc kārtas ieguvusi prestižo Hugo balvu par labāko romānu — visas par “Salauztās zemes” triloģiju. Viņas darbi ir ieguvuši arī Nebula, Locus un Goodreads Choice balvas.

Šī ir triloģijas “Salauztā zeme” trešā grāmata.

Drīz atgriezīsies Mēness. Tikai no divām sievietēm ir atkarīgs, vai tas iezīmēs civilizācijas galu vai kaut ko vēl briesmīgāku.

Esuna ir mantojusi Alabastra Desmitgredzena spēku. Ar tā palīdzību viņa cer atrast meitu Nasunu un radīt pasauli, kurā ikviens orogēņu bērns var dzīvot drošībā.

Bet mātes vadītie obelisku vārti Nasunai nāk par vēlu. Viņa ir redzējusi šīs pasaules ļaunumu un sapratusi to, ko viņas māte nevēlas atzīt: ka reizēm samaitāto vairs nevar attīrīt, vienīgi iznīcināt.

Tā beidzas pasaule… pēdējo reizi.

“Džemisinas elegantā proza un skaudrā pasaule ir nevainojams fons šim aizraujošajam stāstam par to, kā apņēmīgi varoņi cīnās, lai glābtu iznīcībai lemtu pasauli.”

— Publishers Weekly

Trešā grāmata Frenka Herberta ikoniskajā “Kāpas” sērijā – vienā no visu laiku nozīmīgākajām zinātniskās fantastikas sāgām.

Kāpas bērni ir dvīņi Leto un Ganima Atreīdi, kuru tēvs, imperators Pauls Muad’Dibs, pirms deviņiem gadiem pazudis Arrakisas tuksnesī. Arī abiem bērniem ir līdzīgas pārcilvēciskas spējas – un tāpēc viņi ir zelta vērtē tantei Alijai, kas shēmodama valda pār impēriju Atreīdu nama vārdā.

Alijas vara nav stabila, jo viņai vienlaikus jācīnās gan ar nodevību, gan dumpi. Gāztais Korino nams vērpj intrigas, lai atgūtu troni, kamēr noslēpumains vīrietis, kuru visi sauc vienkārši par Mācītāju, kūda fanātiskos fremenus uz atklātu sacelšanos. Tomēr Alija ir pārliecināta, ka varēs saglabāt varu pār dinastiju, ja atklās dvīņu pravietisko redzējumu noslēpumu.

Taču Leto un Ganimai ir savi plāni, ko darīt ar redzējumiem – un savu likteni ...

“Amberas hronikas” tiek uzskatītas par mūsdienu fantāzijas literatūras klasiku. Šo sēriju izcilu padara Zelaznija prasme apvienot vērienīgu episku vēstījumu un personiskus, cilvēciskus stāstus, kā arī lietpratīgi ievīt agrāk nepieredzētas maģijas sistēmas un sarežģītus, morāli neviennozīmīgus personāžus. Viņa darbiem bija liela ietekme uz vēlākajiem fantāzijas žanra autoriem, un tie paplašināja žanra darbības jomu.

Gadsimtiem ilgi Ēnās izraidītais vīrs, kurš nav parasts mirstīgais, atgūstas slimnīcā uz Zemes, zaudējis atmiņu un savu pagātni, un ik uz soļa sastopas ar ienaidniekiem, kas alkst viņu iznīcināt. Jo Korvinā rit karaliskās asinis – viņš ir īstās pasaules troņa likumīgais mantinieks. Taču, lai valdītu, viņam ir jāpārvar neiespējamā realitāte un dēmoniskie slepkavas... un jāpārdzīvo cietsirdīgās mahinācijas, ko sarīkojuši visnežēlīgākie ļaundari, kādi vien iedomājami – viņa ģimene.

Pirmajā grāmatā iekļauti divi romāni - 'Deviņi Amberas prinči' un 'Avalonas ugunsieroči'.

RODŽERS ZELAZNIJS (Roger Zelazny, 1937–1995) bija amerikāņu rakstnieks, kurš pazīstams ar saviem zinātniskās fantastikas un fantāzijas darbiem. Zelaznijs bija viena no nozīmīgākajām šī žanra personībām 20. gadsimta 60. un 70. gados, viens no jaunā viļņa kustības, kas uzsvēra literāros eksperimentus, sarežģītāku pieeju tēmām un atteikšanos no tradicionālajām zinātniskās fantastikas klišejām. Viņa slavenākais darbs ir episkā zinātniskās fantastikas/fantāzijas sērija “Amberas hronikas”.

Savas karjeras laikā Zelaznijs ir saņēmis sešas Hugo un trīs Nebula balvas. Viņa romāni un stāsti bieži tika nominēti šiem augstākajiem zinātniskās fantastikas apbalvojumiem, atspoguļojot gan viņa popularitāti, gan kritikas atzinību. Zelaznija izmantotie mitoloģiskie un literārie motīvi ietekmēja vēlākos autorus, īpaši fantāzijas un zinātniskās fantastikas elementu apvienošanā. Tādi rakstnieki kā Nīls Geimans (Neil Gaiman) un Džordžs R. R. Mārtins (George R. R. Martin) uzsver viņa ietekmi savos darbos. Zelaznija darbi ir tulkoti vairāk nekā divdesmit valodās.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrtkapitāla fonda atbalstu.

Tie devās svešumā, un tas mainīja viņus uz visiem laikiem...

Uz tālās planētas, ko dēvē par Cepli, atrodas citplanētiešu civilizācijas atstātas drupas. Tas ir nozīmīgākais atklājums kosmosa izpētes vēsturē, tomēr — kas ir bijuši šo celtņu būvnieki un kur viņi palikuši?

Profesors Artons Dadevs vienmēr ir sapņojis par iespēju pētīt dzīvību uz citām planētām. Un tad viņa vēlēšanās piepildās visļaunākajā veidā. Politiskā aktīvisma dēļ profesors no Zemes tiek izsūtīts uz Cepļa darba nometni. Tur viņam lemts līdz pat nāves stundai strādāt zem svešām debesīm.

Uz Cepļa izveidojusies rijīga, haotiska ekosistēma, ko ar Zemi nevar ne salīdzināt. Briesmīgās, svešādās dzīvības formas mijiedarbojas ar cilvēka organismu pārsteidzošos, dažkārt šokējošos veidos, tādēļ Artona dzīvība nemitīgi karājas mata galā. Tomēr iespējams, ka pirmais viņu nogalinās nometnes represīvais režīms. Ja Artonam izdotos izbēgt no šāda scenārija, viņš varētu atklāt brīnumainu un šausmīgu Cepļa pasaules noslēpumu. Tas izmainītu viņa uzskatus par dzīvību un saprātu, un, iespējams, darītu viņu brīvu.

Artūra Klārka balvas laureāts un kritiķu atzinību guvušais autors Adrians Čajkovskis latviešu lasītājiem jau ir pazīstams ar romāniem “Laika bērni” un “Kara suņi”.

Džona Perija aktīvais karadienests ir beidzies. Tagad viņš ir ciemata ombuds uz nomaļās Haklberijas planētas. Kopā ar sievu, bijušo specvienības kareivi Džeinu Sagānu, viņš nodarbojas ar lauksaimniecību, risina vietējo iedzīvotāju strīdus un priecājas par kopīgi adoptēto meitu.

Negaidīti Džona un Džeinas pagātne no jauna ierauj viņus spēlē — viņiem piedāvā vadīt jauno koloniju Rouenoku, kuru apdzīvos kolonisti no visām lielākajām cilvēku pasaulēm. Taču Rouenoka izrādās citāda, nekā iepriekš stāstīts, un drīz vien abi cīnās ne tikai par savu, bet arī par kolonijas un visas cilvēces izdzīvošanu aizvien naidīgākajā Visumā. Vienlaikus nākas risināt arī jautājumu par lojalitāti — pret Rouenokas koloniju, Koloniālo Savienību, pašu ģimeni vai pret kaut ko pavisam citu. Vienas vieglas atbildes nav, un kļūdīties nav pieļaujams.

Šis ļoti gaidītais darbs noslēdz zinātniskās fantastikas triloģiju, kurā ietilpst jau izdotie darbi “Sirmgalvju karš” un “Spoku brigādes”. 2008. gadā tas bija nominēts Hugo balvai labākā romāna kategorijā.

“Viens no fantāzijas žanra spilgtākajiem autoriem uzrakstījis romānu, ko caurvij apsēstība, slepkavības un politika.”
SFX

“Ar sajūsmu var lasīt Pārkera skarbās asprātības un secinājumus par cilvēka dabu.”
RT Book Reviews

Diženais Baso. Varenais Baso. Viedais Baso. Slepkava Baso. Vesānijas Republikas Pirmais pilsonis nav parasts vīrs.

Viņš ir nesaudzīgs, viltīgs, taču vairāk par visu — veiksmīgs. Savu valsti viņš padara bagātu, spēcīgu un slavenu. Taču spēks piesaista negribētu uzmanību, un Baso nākas aizstāvēt savu tautu un sevi gan no iekšējiem, gan ārējiem draudiem. Savas dzīves laikā viņš ir veicis neskaitāmas izšķirošas izvēles un kļūdījies tikai vienreiz.

Taču ar vienu kļūdu var būt gana.

“Iespējams, labākā grāmata, ko esmu izdevis.”
Andris Bekmanis, izdevniecības Prometejs vadītājs

Pirmo reizi latviešu valodā lasāms zinātniskās fantastikas dižgara Filipa K. Dika romāns “Vai androīdi sapņo par elektriskajām aitām?”, pēc kura motīviem uzņemtas kulta filmas Blade runner un Blade runner 2049.

Līdz 2021. gadam Pasaules karš ir nogalinājis miljoniem cilvēku, iznīcinājis veselas sugas un pamudinājis lielāko daļu cilvēces emigrēt no planētas. Tie, kas palikuši, alkst pēc jebkādas dzīvas radības, un cilvēkiem, kuri nevar tādu atļauties, uzņēmumi izgatavo neticami reālistiskas mehāniskas dzīvnieku kopijas. Ir radīti pat cilvēkveidīgi roboti. Cilvēkiem, kas emigrē uz Marsu, kompensācijā tiek piešķirti sarežģīti, prasmīgi darināti androīdi, kurus ir neiespējami atšķirt no īstiem vīriešiem vai sievietēm. Baidoties no posta, ko šie mākslīgie cilvēki var nodarīt, valdība aizliedz ievest tos uz Zemes.

Androīdi, kas nelikumīgi atbēguši uz Zemi, ir spiesti slapstīties un nemanīti izdzīvot cilvēku sabiedrībā. Rikam Dekardam, oficiāli pilnvarotam atlīdzību medniekam, tiek uzdots atrast bēguļojošus androīdus un tos neitralizēt. Taču visi androīdi izskatās tieši tāpat kā cilvēki, un viņi nevēlas tikt atrasti.

FILIPS K. DIKS (Philip K. Dick, 1928–1982) savā trīs desmitgades ilgajā rakstnieka karjerā publicēja 36 zinātniskās fantastikas romānus un 121 īso stāstu, kuros pētīja cilvēka būtību un centralizētas varas radītos draudus. Vienpadsmit romāni un stāsti ir ekranizēti, un to vidū pazīstamākie ir: “Pa asmeni skrejošais”, “Atcerēties visu”, “Īpašais ziņojums” un “Miglas atspulgā”. Savas karjeras laikā Diks ir saņēmis kritiķu atzinību un daudzus apbalvojumus. 2005. gadā viņu iekļāva Zinātniskās fantastikas slavas zālē, un 2007. gadā Amerikas bibliotēka (Library of America) trīs sējumos izdeva viņa romānu izlasi. Viņa darbi ir tulkoti vairāk nekā divdesmit piecās valodās.

N. K. Džemisina ir pirmā autore fantastikas un fantāzijas žanra vēsturē, kas trīs reizes pēc kārtas ieguvusi prestižo Hugo balvu par labāko romānu — visas par “Salauztās zemes” triloģiju. Viņas darbi ir ieguvuši arī Nebula, Locus un Goodreads Choice balvas.

Šī ir triloģijas “Salauztā zeme” otrā grāmata.

Beigu gadalaiks kļūst arvien tumšāks, civilizācija pamazām padodas garai, aukstai naktij. Desmitgredzens Alabastrs — neprātis, pasaules sagrāvējs un glābējs — atgriežas, lai apmācītu savu pēcteci Esunu un tādējādi uz visiem laikiem lemtu Mieratnes likteni.

Šis gadalaiks turpinās ar pazudušo meitu, ko atrod ienaidnieks.

Tas turpinās ar obeliskiem un senu noslēpumu, kas pamazām tiek atslēgts.

Mieratne ir kā mūris, kas stāv pretī tradīcijas plūdumam, tā ir arvien biezākā pelnkritī apslēpta cerības dzirksts. Un neviens to nesalauzīs.

“Džemisinas elegantā proza un skaudrā pasaule ir nevainojams fons šim aizraujošajam stāstam par to, kā apņēmīgi varoņi cīnās, lai glābtu iznīcībai lemtu pasauli.”
— Publishers Weekly

Visu laiku izcilākās fantastikas sāgas Kāpa neparastais turpinājums.

Kāpas mesija turpina stāstu par Paulu Atreīdu, sauktu arī par Muad’Dibu. Divpadsmit gadus pēc uzvaras pār Harkoneniem viņš ir kļuvis par imperatoru – taču uzvara nav nākusi viegli. Visumu ir pārņēmis karš, tajā ir gājuši bojā jau miljardi. Lai arī Pauls ir varenākais imperators pasaules vēsturē, arī viņš nespēj izbeigt asinspirti.

Kamēr bijušie sabiedrotie ir apvienojušies sazvērestībā, lai gāztu Paulu, viņš pieņem dāvanu no tleilaksu ģildes, kas nodevusies ģenētiskām manipulācijām. Taču šis lēmums liek fremeniem apšaubīt savu atbalstu Paulam. Un viņi ir Paula varas patiesais pamats; viņu zaudēšana ir vienīgais, kas patiešām varētu gāzt impēriju.

Kamēr ienaidnieku plāni ir sākuši drupināt Atreīdu nama pamatus, vēl lielākas briesmas draud Paula iemīļotajai Hani un viņa dzimtas dinastijas nedzimušajam mantiniekam...

Episks stāsts par uzvaras cenu.

Kam lai uzticas, ja nevari uzticēties pats sev?

Trīs naidīgas citplanētiešu rases ir apvienojušas spēkus pret cilvēci, vēloties apturēt mūsu ekspansiju kosmosā. Šīs nāvējošās alianses iniciators ir nodevējs — cilvēks — Čārlzs Butēns, Koloniju Aizsardzības spēku zinātnieks, kuram bija pieejami daudzi militārie noslēpumi. Tagad KAS vienīgā cerība ir noskaidrot Butēna plānu, taču situāciju sarežģī tas, ka Butēns ir gājis bojā.

Iespējams, dažas atbildes varēs sniegt Džareds Diraks, superkareivis, kas radīts no paša Butēna DNS. Tomēr Dirakam neizdodas piekļūt zinātnieka atmiņām, un viņš tiek pārcelts apmācībai uz Spoku brigādēm. Arī šie elites kareivji ir klonēti no mirušajiem, tālab viņš varētu iederēties to vidū.

Vai Diraka atmiņa atgriezīsies, kamēr ienaidnieks plāno cilvēces likteni? Un kuru pusi Diraks izvēlēsies pats?

Džons Skalzi ir viens no populārākajiem savas paaudzes fantastikas rakstniekiem. Autors par saviem darbiem ir saņēmis Hugo, Locus, Roberta A. Hainlaina un citas prestižas balvas. “Sirmgalvju kara” sērija ir viņa plašāk pazīstamais darbs, tā ir tulkota vairāk nekā 30 valodās. “Spoku brigādes” ir šīs sērijas otrā grāmata.

Valoda, kurā tauta nerunā un kurā pat lasīt neprot, ir mirusi.

Ir 4741. gads pēc ķīniešu kalendāra. Ķīnas un Krievijas Savienotajā valstī, Minskas pilsētā, uz dzīvību un nāvi notiek cīņa starp ķīniešu triādēm un Valsts Narkokontroli. Vairākas kādreiz aizliegtās vielas šajā valstī ir atļautas, tomēr mova – viena no visstiprākajām narkotikām pasaulē, lai arī likumā dēvēta par nesubstanciālu – ir aizliegta uz visstingrāko. Tās lietotāji tiek ķerstīti un bargi sodīti, par “nesubstanciālā psihotropa” pirkšanu, glabāšanu vai lietošanu draud pat desmit gadi ieslodzījumā. Lai arī apsitoties tiek mainīta apziņa, atkarība no movas neveidojas – šī narkotika neiedarbojas uz visiem. Dīvaini, bet Maskavas un Novosibirskas iedzīvotājus mova neštirī – tā darbojas tikai un vienīgi uz džankijiem, kuri dzīvo Minskā.

“Mova ir uzjautrinoša. Mova ir dziļi skumja. Mova nemitīgi pārsteidz. Groteska, krimiķis, murgs, skurbums. Jaudīga viela grāmatas veidolā; jo sirsnīgi iesakām to ielietot.”
–Deutschlandradio Kultur

Viktars Marcinovičs (1977) ir četru dažādās valodās tulkotu romānu autors. Savu disertāciju mākslas vēsturē rakstījis par Marku Šagālu, pasniedz hermeneitiku Eiropas Humanitārajā universitātē, kas tagad atrodas Viļņā. Viņš joprojām dzīvo Minskā. Abi baltkrievu apgādi, kas izdeva šo grāmatu – Кнігазбор un Логвінаў –, ir likvidēti, un tajā pareģotā pasaule jau ir sākusi kļūt reāla.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrtkapitāla fonda atbalstu.

2024. gadā Māra Poļakova saņēma Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par labāko prozas tulkojumu latviešu valodā. 

N.K. Džemisina ir pirmā autore fantastikas un fantāzijas žanra vēsturē, kas trīs reizes pēc kārtas ieguvusi prestižo Hugo balvu par labāko romānu — visas par “Salauztās zemes” triloģiju. Viņas darbi ir ieguvuši arī Nebula, Locus un Goodreads Choice balvas.

Šī ir triloģijas “Salauztā zeme” pirmā grāmata.

Tā beidzas pasaule... pēdējo reizi.

VISS SĀKAS AR milzīgu plaisu pāri visam kontinentam — tā izverd pelnus, kas aizklāj sauli.

Viss sākas ar nāvi, ar dēla slepkavību un zudušu meitu.

Viss sākas ar nodevību un no jauna uzplēstām senaizmirstām brūcēm.

Tā ir Mieratne— zeme, kas jau ilgi pastāvējusi dabas katastrofu ēnā, vieta, kur zemes spēks tiek pacelts kā ierocis. Un kur nav žēlastības.

“Džemisinas elegantā proza un skaudrā pasaule ir nevainojams fons šim aizraujošajam stāstam par to, kā apņēmīgi varoņi cīnās, lai glābtu iznīcībai lemtu pasauli.”

— Publishers Weekly

Frenka Herberta meistardarbs – žanra klasika un viens no visu laiku pārdotākajiem fantastikas romāniem.

“Kāpa” stāsta par zēnu Paulu Atreīdu, augstdzimušas ģimenes pēcteci, kura namam uzdots pārvaldīt tuksneša planētu Arrakisu. Vērtīgu to padara tikai melanža jeb spaiss – viela, kas spēj pastiprināt apziņu un pagarināt dzīvi. Pēc melanžas kāro cilvēki visā zināmajā Visumā, gatavi tās dēļ arī nogalināt…

Nodevēju uzbrukums Atreīdu namam liek Paulam uzsākt ceļu pretī liktenim, kas ir iespaidīgāks par visām viņa fantāzijām. Pamazām izaugot par vīrieti un iegūstot noslēpumaino Muad’Diba vārdu, viņam tiek uzticēts ceļš pretī cilvēces senākajam un neaizsniedzamākajam sapnim.

“Kāpa” ir apbrīnojams piedzīvojumu un garīgu meklējumu, dabas aizsardzības un politikas tēmu apvienojums, kas ieguva pirmo Nebulas balvu, kļuva par Hugo balvas laureātu un ielika pamatus neapšaubāmi iespaidīgākajam zinātniskās fantastikas eposam.

Zem saplaisājušām, nemitīgi vaidošām debesīm, zem citu pasauļu mēnešiem plešas Postaža — milzīgs un biedējošs tuksnesis, kur neiestājas nakts, kur nomirt ir viegli un var sastapties ar saviem briesmīgākajiem murgiem. Bet Postažu nav radījis kāds briesmonis. To radījuši cilvēki pēdējā karā ar dzelmes karaļiem — noslēpumainiem, vareniem un nežēlīgiem radījumiem.

Raihalts Galherovs Postažas putekļus elpo jau divdesmit gadu, viņa vienība medī briesmoņus un tos, kuri no tukšaines atgriezušies citādi. Saņemot uzdevumu pavadīt bagātu aristokrāti uz pierobežas cietoksni, Galherovs negribot tiek iepīts sazvērestību tīklā, kas draud iznīcināt civilizēto pasauli ap Postažu, kompromitējot cilvēku vienīgo ieroci pret dzelmes karaļiem.

“Melnspārnis” ir skarbs stāsts par kāda vīra izmisīgo cīņu par izdzīvošanu, pretojoties paša tumšajam liktenim… Džo Aberkrombija, Marka Lorensa un Daniela Polaņska cienītājiem.

Mani sauc Cerība Ardena, un tu noteikti nezini, kas es esmu. Bet mēs esam tikušies iepriekš — jau tūkstoš reižu.

Tas sākās, kad man bija sešpadsmit.

Tēvs aizmirsa aizvest mani uz skolu. Māte uzklāja galdu nevis četriem, bet trim. Draudzene paskatījās uz mani un redzēja svešinieci.

Lai ko es darītu, lai ko teiktu, lai kādus noziegumus pastrādātu — tu nekad mani neatcerēsies.

Tādēļ mana dzīve ir sarežģīta. Tādēļ es esmu bīstama.

“Un parādās Cerība” ir stāsts par jaunu sievieti, kuru neviens neatceras, — taču viņas stāstu jūs neaizmirsīsiet.

Klēra Norta ir britu autores Katerīnas Vebas pseidonīms. Viņas debijas romāns “Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves” ir kļuvis par vienu no pirktākajiem fantastikas darbiem pēdējo desmit gadu laikā. Par romānu “Un parādās Cerība” rakstniece 2017. gadā saņēma prestižo World Fantasy Award apbalvojumu.

Savā septiņdesmit piektajā dzimšanas dienā Džons Perijs paveica divus darbus. Vispirms viņš aizgāja pie sievas kapa. Pēc tam iestājās armijā.

Labās ziņas — cilvēce beidzot ir nonākusi starpzvaigžņu telpā. Sliktās ziņas — dzīvošanai piemērotas planētas ir retums, savukārt naidīgu citplanētiešu sugu, kuras tīko tās pievākt sev, netrūkst. Tādējādi nākas karot. Lai nosargātu Zemi un lai aizstāvētu tiesības uz kosmiskajiem īpašumiem, jau desmitiem gadu tālu no Zemes nerimstoši ilgst skarbs, asiņains karš.

Zeme ir atpalikusi. Lauvas tiesa cilvēcei pieejamo resursu ir Koloniju Aizsardzības spēku rokās. Visiem zināms, ka, sasniedzot pensijas vecumu, var iestāties KAS. Jaunos tur neņem — šajā armijā nepieciešami cilvēki ar desmitiem gadu uzkrātām zināšanām un prasmēm. Jauniesaucamos aizved no Zemes, un atgriešanās ceļa tiem vairs nav. Tie, kas pēc divu gadu dienesta frontes līnijā ir izdzīvojuši, saņem dāsnu atlīdzību — iespēju sākt jaunu dzīvi kādā no kolonijām, kas izveidotas uz sīvās kaujās iekarotajām planētām.

Džons Perijs piekrīt šādiem noteikumiem — kaut gan pašam ir tikai vāra nojausma par gaidāmo. Taču kaujas, kas noris gaismas gadu attālumā no dzimtās planētas, izrādās krietni skarbākas, nekā var iztēloties, un viņu pašu gaida vēl dīvainākas pārmaiņas.

"Kaut arī daudzi fantastikas rakstnieki vairāk vai mazāk prasmīgi turpina Roberta A. Hainlaina tradīcijas, Skalzi pārsteidzoši meistarīgais pirmais romāns lielā mērā atgādina šī nu jau mirušā klasiķa darbu [..] Šis virtuozais debijas darbs ir kā nodeva fantastikas pagātnei, vienlaikus apliecinot, ka ar bagātīgas izdomas palīdzību ir iespējams iedvest sparu pat klišejiskos stilistiskos paņēmienos." - Publishers Weekly

Džons Skalzi ir viens no populārākajiem savas paaudzes fantastikas rakstniekiem. Par savu debijas darbu “Sirmgalvju karš” viņš saņēma Džona Kempbela balvu “Labākais jaunais rakstnieks”.

Uzdāvini Prometeja dāvanu karti un ļauj izvēlēties grāmatas pašam dāvanu saņēmējam!

Pircēja informācijā adrese lauciņā ieraksti Dāvanu kartes saņēmēja vārdu. Rēķina numurs būs arī dāvanu kartes numurs. Veic apmaksu un saņem dāvanu karti savā e-pastā.

Dāvanu karti var atprečot pa daļām.

Pele valda pār visu. Taču šķita, kas tas tāds – pele? Mazītiņš pelēks pinkulītis? Pīkst pagrīdē, bet ja viņu ķer – viņa tikai žvīks ar astīti, un viņas vairs nav? Nu nē. Tak pele – mūsu dzīves pamats. Viņa dod cilvēkam visu. Gan gaļu virumam, un ādiņu, un arī izkaltētām astītēm pielietojums atradīsies. Pele visdrošākā valūta. Par peli tirgū var daudz ko iemainīt. Pat grāmatas. Un tad, kad uzvētros, uzputeņos, un tumšajās naktīs mežā kliegs briesmīgā lūška, atnesīsi uz būdiņu oglītes, iekurināsi krāsni, ieliesi bļodiņā peles virumu, un lasīsi grāmatas, ko sarakstījis Fjodors Kuzmičs, lai viņam slava. Un uz brīdi aizmirsīsi par māmuļu, kas nomira, saēdusies viltus ugurķēnus, par Vasjuku Ausaini, kuram ausis visās malās, par Varvaru Lukinišnu, kurai simtiem gaiļa sekstu, un aizmirsīsi pat par daiļavu Oļeņku. Vien vienīga skumja – maz labu grāmatu. Bet vai!, kā gribas lasīt...

Tatjanas Tolstajas “Lūškas” radioaktīvā pasaule ir asprātīgs Krievijas feodālā un padomju laikmeta sajaukums, kurā tiek apspiesti dzimtcilvēki, pastāv obligātais valsts dienests un literatūra tiek stingri regulēta. Draudošās briesmas tomēr ir laikmetīgākas: dienvidos - čečeni, bet uz rietumiem - civilizācija, kura šķiet daudzsološa, tomēr tās locekļi "neko par mums nezina un nesaprot". "Lūška" rāda degradētu pasauli, kas pilna ar Krievijas pagātnes cildenās literatūras atbalsīm, tas ir smīnošs cilvēka necilvēcības portrets, veltījums mākslai gan tās varenumā, gan bezpalīdzībā un vīzijas par pagātni kā nākotni, kurā nākotne ir šodiena.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrtkapitāla fonda atbalstu.

“Atriebība ir ēdiens, ko labāk pasniegt aukstu.” - Pjērs Šoderlo de Laklo

Stīrijā iestājies pavasaris. Un tas nozīmē karu.

Asinis ir lijušas deviņpadsmit gadu. Nežēlīgais erchercogs Orso nikni cīnās ar ķildīgo Astoņu savienību, un šajā karā viņi izpostījuši visu zemi. Kamēr maršē armijas, ripo galvas un deg pilsētas, aizkulisēs baņķieri, priesteri un senāki, tumšāki spēki spēlē nāvējošu spēli, lai noteiktu, kurš kļūs par karali.

Karš ir elle, taču Talinsas čūskai Monzai Murkato, bīstamākajai un slavenākajai no hercoga Orso algotņiem, tas ir sasodīti labs peļņas avots. Izcīnīto uzvaru dēļ viņa ir pārlieku mīlēta tautā, un darba devējam tas nav pa prātam. Nodota, nomesta no kraujas un atstāta nomirt — Murkato atalgojums par kalpošanu ir sakropļots ķermenis un kvēla vēlēšanās atriebties. Septiņiem vīriem ir jāmirst, lai ko tas maksātu.

Starp viņas sabiedrotajiem ir Stīrijas neuzticamākais dzērājs, Stīrijas nodevīgākais indētājs, ar skaitļiem apsēsts slepkava, kā arī ziemeļnieks, kurš vienkārši vēlas kļūt par labāku cilvēku. Monzas ienaidnieku rindās ir lielākā daļa valsts. Turklāt, lai pabeigtu hercoga Orso iesākto, viņai pa pēdām tiek sūtīts bīstamākais cilvēks pasaulē …

Stīrijā iestājies pavasaris. Un tas nozīmē atriebību.

Džo Aberkrombijs (Joe Abercrombie) ir viens no mūsdienu populārākajiem fantāzijas žanra rakstniekiem. Visā pasaulē ir pārdoti pieci miljoni viņa grāmatu eksemplāru. Triloģija Pirmais likums ir tulkota vairāk nekā 30 valodās.

IR STĀSTI, KO NEVAR IZSTĀSTĪT VIENAS DZĪVES LAIKĀ

Neatkarīgi no savas rīcības un izvēlēm Harijs pēc nāves ikreiz atgriežas pirmsākumā —viņš sāk savu dzīvi no jauna kā bērns ar visām atmiņām un zināšanām, kas iegūtas, dzīvojot savu dzīvi vēlreiz un vēl. Nekas nemainās. Līdz pat šim brīdim.

Kad Harijs jau tuvojas savas vienpadsmitās dzīves noslēgumam, pie viņa gultas slimnīcā uzrodas meitene. “Gandrīz vai nepaspēju jūs satikt, Dr.August,” viņa saka. “Man jānosūta ziņa atpakaļ laikā.”

Šis ir stāsts par Harija dzīvēm pēc tam un pirms tam, par to, kā viņš mēģina izglābt pagātni, ko nespēj mainīt, un nākotni, ko atsakās pieļaut. Tas ir pārsteidzošs neaizmirstama varoņa ceļojums, stāsts par draudzību un nodevību, mīlestību, vientulību un neapturamo laika ritējumu.

“Viens no spilgtākajiem šīs desmitgades prozas darbiem.“ — Džūdija Finigana, Richard and Judy Book Club

“Nevainojama proza. Turklāt Harijs ir fascinējošs galvenais varonis.“ — Heat

Klēra Norta ir britu autores Katerīnas Vebas pseidonīms. “Harija Augusta pirmās piecpadsmit dzīves” ir pirmais ar šo pseidonīmu publicētais romāns, un tas kļuva par vienu no labāk pārdotajiem fantastikas darbiem pēdējo desmit gadulaikā.

'Karaļu pēdējais arguments' Iegravēts Luija XIV lielgabalos

Beigas ir tuvu. Logenam Deviņpirkstim spēka pietiek vairs tikai vienai cīņai, taču tā būs liela. Ziemeļos plosās karš, ziemeļnieku ķēniņš joprojām ir savā tronī, un viņu apturēt var tikai viens cilvēks. Viņa senākais draugs un senākais ienaidnieks. Deviņām Nāvēm ir pēdējais laiks atgriezties mājās.

Savā karā ir devies arī vecākais inkvizitors Glokta, kuram ir pārāk daudz saimnieku, bet pārāk maz laika. Tā ir slepena kauja, kur drošībā nav neviens, un nevienam nedrīkst uzticēties. Laiki, kad viņš cīnījās ar zobenu, ir sen pagājuši. Par laimi – šantāža, draudi un spīdzināšana joprojām strādā gana labi.

Džezals dan Lutārs ir sapratis, ka gūt slavu karā ir pārāk bīstami, tāpēc ir novilcis karavīra mundieri, dodot priekšroku vienkāršai dzīvei kopā ar mīļoto sievieti. Taču arī mīlestība var sagādāt ciešanas, un slavai ir nelāgs paradums pielavīties ļaudīm, kuri to gaida vismazāk.

Kamēr Savienības karalis guļ uz nāves gultas, zemnieki dumpojas, bet augstmaņi sacenšas, lai nozagtu viņa kroni. Neviens netic, ka pār pašu Savienības sirdi varētu gulties kara ēna. Pirmajam no magiem ir plāns pasaules glābšanai. Taču pastāv risks. Galu galā nav nekā riskantāka, kā pārkāpt Pirmo likumu...

Džo Aberkrombijs ir viens no mūsdienu populārākajiem angļu fantāzijas žanra rakstniekiem. Visā pasaulē ir pārdoti 5 miljoni viņa grāmatu eksemplāru. Triloģija Pirmais likums ir tulkota vairāk nekā 30 valodās.

“Mums ir jāpiedod saviem ienaidniekiem, bet ne pirms tie pakārti“ – Heinrihs Heine

Vecākajam inkvizitoram Gloktam ir grūts uzdevums. Kā aizsargāt ienaidnieku aplenktu un nodevēju apsēstu pilsētu, ja nevari uzticēties saviem sabiedrotajiem un tavs priekštecis jau ir pazudis bez vēsts? Ar to pietiek, lai spīdzinātājam gribētos mesties bēgt. Ja vien viņš spētu bez spieķa kaut paiet!

Ziemeļnieki šķērsojuši Anglandes robežu un nu sēj aukstajā zemē postu un nāvi. Kroņprincis Ladisla ir apņēmies tos padzīt un tādējādi izpelnīties nerietošu slavu. Diemžēl viņš nemākulīgi komandē vissliktāk apbruņoto neprašu armiju pasaulē.

Savukārt Bajazs, Pirmais no magiem, vada drošsirdīgu piedzīvojumu meklētāju pulciņu bīstamā ceļojumā cauri pagātnes drupām. Visnīstākā sieviete Dienvidos, bīstamākais vīrs Ziemeļos un patmīlīgākais jauneklis Savienībā ir dīvaina, tomēr nāvējoša komanda. Varbūt viņi pat varētu paglābt cilvēci no ļaunajiem ēdājiem. Ja vien viens otru tik ļoti neienīstu…

Tiks atklāti seni noslēpumi. Tiks piedzīvotas gan uzvaras, gan zaudējumi asiņainās kaujās. Tiks piedots nāvīgiem ienaidniekiem, bet ne pirms tie pakārti.

Džo Aberkrombijs ir viens no mūsdienu populārākajiem angļu fantāzijas žanra rakstniekiem. Visā pasaulē ir pārdoti 5 miljoni viņa grāmatu eksemplāru. Triloģija Pirmais likums ir tulkota vairāk nekā 30 valodās.

“Pats asmens sauc uz ļauniem darbiem.” – Homērs

Bēdīgi slavenajam barbaru karotājam Logenam Deviņpirkstim veiksme uzgriezusi muguru. Kārtējais asinsnaids var beigties ar to, ka viņš kļūs par beigtu karotāju, pēc kura paliks tikai pāris greizas dziesmas, daži miruši draugi un ne mazums gandarītu ienaidnieku.
Staltais virsnieks, aristokrāts un patmīlības iemiesojums kapteinis Džezals dan Lutārs galvu lauza tikai par to, kā apspēlēt draugus kārtīs un izpelnīties slavu paukošanas laukumā. Tomēr briest karš, un sasalušo Ziemeļu kaujas laukos cīņas noteikumi ir daudz asiņaināki.
Reiz spīdzinātais, nu par spīdzinātāju kļuvušais kroplais inkvizitors Glokta nemaz neiebilstu, ja Džezals mājās atgrieztos koka kastē. Jāsaka gan – viņš ienīst visus, un, ja tavs darbs ir izskaust nodevību Savienībā, no ļaudīm atzīšanos izspiežot ar varu, daudz draugu tev nepaliek. Pēdējā līķu virkne var aizvest viņu līdz pašai korumpētās valdības sirdij… ja vien izdosies palikt dzīvam un tai izsekot.
Tiek atklātas slepkavnieciskas sazvērestības, kārtojami veci rēķini, un robeža starp varoni un ļaundari ir tik smalka, ka uz tās var sagriezties. Neparedzams, aizraujošs, tumša humora un neaizmirstamu tēlu pilns – Pats asmens ir patiesi mūsdienīgs fantāzijas romāns.

“Smieklīgi, vardarbīgi un izcili. Iedomājieties, ja Kventins Tarantino būtu uzrakstījis fantāzijas romānu, tas izskatītos šādi. ” —UNSHELVED BOOK CLUB

“Pats asmens ir straujš, dziļi sarkastisks, spītīgi asprātīgs romāns ar precīziem novērojumiem par cilvēka dabu. Dialogi ir asi, autors pārliecinoši maina balsi atkarībā no skatupunkta, un vispār nekam daudz te nevar piesieties. ” —Dens Patriks, romāna Dreamwatch autors

Džo Aberkrombijs ir viens no mūsdienu populārākajiem angļu fantāzijas žanra rakstniekiem. Visā pasaulē ir pārdoti 5 miljoni viņa grāmatu eksemplāru. Triloģija Pirmais likums ir tulkota vairāk nekā 30 valodās.

M ir klaidonis ar asu mēli, ierobežotām burvju spējām un bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem. Viņam daudz labprātāk tīk malkot amatalu, nevis iesaistīties pilsētas politikā. Diemžēl Ņujorkā, visuma bezgalīgajā krustpunktā, nepatikšanas ir teju uz katra stūra, un abu pilsētas karalieņu sāncensība Lielajam ābolam var atnest Atlantīdas likteni.

Lai to nepieļautu, M nāksies atgādināt par katru savulaik izdarītu pakalpojumu, likt lietā visas burvju spējas un izmantot ikvienu savulaik apgūto burvestību — un varbūt pat viņam nāksies izrāpties no gultas pirms pusdienlaika.

Ienāciet pasaulē, kurā ņudz Volstrītas vilki, modīgo kultūru pārstāvji, izmisuši mākslinieki, stīmpanka kabatas realitātes un hipsteru zombiji. Pilsēta neguļ, taču allaž sapņo.

''Pilsēta sapņo', iespējams, ir oriģinālākā grāmata, ko esmu lasījis, un noteikti viena no visaizraujošākajām. Augstākās klases proza, kuru lasot ir skaļi jāsmejas. Esmu diezgan pārliecināts, ka Daniels Polaņskis ir Dž. K. Roulingas un Kurta Vonnegūta mīlas auglis.' —Toms Isbels, triloģijas 'Laupījums' (The Prey) autors.

Par autoru:

Daniels Polaņskis (1984) ir amerikāņu rakstnieks, balvas 'Prix Imaginales' ieguvējs, kritiķu atzinīgi vērtētās 'Lejpilsētas' (Low Town) triloģijas un Hugo balvas finālistes 'Celtnieki' (The Builders) autors. 'Pilsēta sapņo' ir Polaņska jaunākā grāmata, un viņš to uzskata par savu labāko veikumu. Danielu var sastapt Bruklinā, ja vien viņš nav devies prom.

Tas nav cilvēks. Tā nav persona. Tas ir nāvējošs un patvaļīgs ierocis, kurā apvienotas neorganiskas un organiskas daļas, izveidojot neticami spēcīgu, ātru, daudzfunkcionālu un bīstamu DrošVienību, kas gan labprātāk pavadītu laiku, skatoties seriālus. Diemžēl cilvēki vēl arvien iekuļas nepatikšanās, šoreiz – nepieredzēti nopietnās, un Slepkabotam nākas vien pestīt viņus no tām ārā. Pat tad, ja notikumu gaitā nākas saskarties ne vien ar pašatjaunojošiem kaujas botiem un nezināmiem ienaidniekiem, bet arī ar nez no kurienes uznākušām emocijām pret īstiem dzīviem cilvēkiem.

Marta Velsa (1964) ir pazīstama fantāzijas un fantastikas darbu autore. Slepkabota dienasgrāmatu sērijas darbi saņēmuši gan Hugo un Nebula balvas, gan arī citus prestižus apbalvojumus un kritiķu atzinību.

Tas nav cilvēks. Tas nav persona. Ikviens par to labprātāk domātu kā par robotu, nevis cilvēka un mehānisma apvienotu konstruktu. To sauc par DrošVienību. Tomēr visi zina, ka tikai iebūvētais vadības modulis šķir to no slepkabota: baisas, pamatīgi bruņotas, ar pārcilvēcisku spēku un rokās iebūvētiem ieročiem apveltītas būtnes, kas varētu izsmērēt pa sienu savus apnicīgos un reizēm klaji muļķīgos klientus...

Bet šī DrošVienība, uzlauzusi savu vadības moduli, labprāt pavadītu visu brīvo laiku, skatoties publiskos kanālos nospertus seriālus. Tikai diemžēl tas nav iespējams, jo tā klientiem draud briesmas, kurām tie nepavisam nav gatavi...

Marta Velsa (1964) ir pazīstama fantāzijas un fantastikas darbu autore. Slepkabota dienasgrāmatu sērijas darbi saņēmuši gan Hugo, gan Nebula balvas, kā arī citus prestižus apbalvojumus un kritiķu atzinību.

Ļaunāk vairs nevar būt. Leģendas sadumpojušās. Pusmednieki kļuvuši nevaldāmi. Finam un Emijai atņemta Tumšmute. Hugo pelna iztiku, mazgājot suņus.

Bet Tumšmutei tuvojas kaut kas daudz briesmīgāks – mūžsenas šausmas, kas apdraud abas pasaules.

Tāpēc aizmirstiet, ko teicām. Viss var kļūt vēl ļaunāk. Daudz ļaunāk.

Tumšmutei varonis ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk...